Orenburgas apgabals

Orenburgas apgabals
	Orenburgas apgabals
	Оренбургская область
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	123 700 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	2 137 900
- Blīvums	17/km²
- Tautas	krievi (73,94%); tatāri (7,61%); kazahi (5,76%)
Pilsētas	12
Rajoni	35
	Mājaslapa: http://www.orb.ru/
	Orenburgas apgabals Vikikrātuvē

Orenburgas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem. Tas robežojas ar Saratovas apgabalu rietumos, Samaras apgabalu ziemeļrietumos, Tatarstānu, Baškīriju un Čeļabinskas apgabalu ziemeļos, kā arī Kazahstānu austrumos un dienvidos.

Vēsture

Zelta Ordas sabrukuma periodā 15. gadsimta sākumā tagadējās Orenburgas apgabala teritorijā nodibinājās Nogaju orda, pēc 1456. gada austrumu daļa ietilpa Kazahu hanistē. 1568. gadā kazahi uzvarēja Nogaju ordu kauja pie Embas upes, bet bija spiesti atkāpties nogajiešu sabiedroto krievu priekšā. Krievijas cariste līdz 1634. gadam pakļāva apgabala rietumu daļu un veicināja kazaku pārcelšanos uz pierobežas zemēm.

Kad 1731. gadā Kazahu hanistes Jaunākais (Mazais) žuzs (kazahu: Кіші жүз) kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti, tās hans Abulhairs (kazahu: Әбілқайыр хан) atļāva krieviem uzbūvēt cietoksni pie Oras upes ietekas Jaikas upē (tagadējā Orskas vietā), ko nodēvēja par Orenburgu (no vācu: Orenburg — "Oras cietoksnis").

1743. gadā Orenburgu pārcēla uz tagadējo tās atrašanās vietu, tā kļuva par jaunizveidotās Orenburgas guberņas centru, kurā ietilpa Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. 1755. un 1773.—1775. gadā notika vietējo iedzīvotāju sacelšanās. 1865. gadā Orenburgas guberņas ziemeļu daļā izveidoja Ufas guberņu.

Kazahu hanistes Mazā žuza teritorijā nodibinātā Orenburgas guberņa (1755).
Orenburgas kazaki ar kamieļiem 19. gadsimta beigās.

Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1920. gadam Orenburgas apgabala teritorija ietilpa kazahu Alašordas (Алаш-Орда) republikā. Pēc kara beigām 1920. gada augustā padomju valdība Orenburgas guberņas teritoriju iekļāva Kirgīzu Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas (Kirgīzu APSR) sastāvā, pie kam tās galvaspilsēta atradās Orenburgā. 1925. gada aprīlī izveidoja Kazahu APSR un Orenburgas apgabalu izdalīja no tās. 1938. gadā Orenburgu pārdēvēja par Čkalovu (Чка́лов). Otrā pasaules kara laikā uz to evakuēja daudzus PSRS Eiropas daļas rūpniecības uzņēmumus kopā ar to strādniekiem.

1954. gada 14. septembrī Padomju armija Tockas poligonā 215 km no Čkalovas veica slepenu 40 kilotonnu jaudīgas atombumbas izmēģinājumu maršala Žukova vadībā, lai izpētītu sprādziena ietekmi uz militāro tehniku un personālu. Uzskata, ka no radiācijas cieta apmēram 45 000 cilvēku, dažu gadu laika pēc sprādziena no apstarojuma izraisītām slimībām mira vairāki tūkstoši cilvēku.^[1]

1957. gadā Orenburga atguva savu seno nosaukumu.