Alfonss "Als" Gabriels Kapone (Alphonse "Al" Gabriel Capone, 1899. gada 17. janvāris — 1947. gada 25. janvāris) bija itāļu izcelsmes ASVgangsteris, kurš "Sausā likuma" laikā izveidoja noziedzīgu sindikātu, kas nodarbojās ar reketu, kontrabandu, tobrīd aizliegtā alkohola tirgošanu, sutenerismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kapone bija Čikāgas organizētās noziedzības galva. Pazīstams arī ar iesauku Rētainais (Scarface), jo no kāda kautiņa jaunībā viņa sejā bija palikusi plaša rēta.
Als Kapone dzimis itāļu emigrantu ģimenē Ņujorkā, Bruklinas rajonā. Jau no 14 gadu vecuma, kad tika izslēgts no skolas, iesaistījies bandu aktivitātēs.[1] Pēc pilngadības sasniegšanas viņš devās uz Čikāgu, kur "Sausā likuma" periodā nodarbojās ar alkohola pārvadāšanu un izplatīšanu. Paralēli Kapone iesaistījās arī citās noziedzības sfērās, piemēram, sutenerismā, politiķu uzpirkšanā. Čikāgā izveidojās viņam pakļauts organizētās noziedzības sindikāts, kas bija saistīts ar organizētās noziedzības grupām visā valstī. Lai arī Kaponem nebija legālas profesijas, tomēr drīz vien viņš kļuva par sabiedrībā plaši pazīstamu personu. Viņš centās radīt sev "mūsdienu Robina Huda" tēlu, piedaloties dažādos labdarības pasākumos.[2] 20. gados Kapones sindikāta štābs atradās Leksingtonas viesnīcā Čikāgas centrā. Kapones vadītajā sindikātā darbojās galvenokārt itāļu izcelsmes gangsteri, bet viņa lielākie konkurenti, t.s. Ziemeļu banda (North Side gang) pamatā veidojās no īru izcelsmes gangsteriem. Pēc vairākiem pret viņu vērstiem atentātiem Kapone iegādājās īpašu kadiljaku ar ložu drošiem stikliem.
Kapones reputācija tika sabojāta pēc tam, kad atklātībā nāca fakti, kas apliecināja viņa saistību ar Valentīndienas slaktiņu 1929. gadā, kurā tika nogalināti septiņi gangsteri no Kapones konkurentu grupējuma.[3] Kapones ēra beidzās līdz ar viņa apcietināšanu un notiesāšanu. Lai arī Kapone ilgus gadus bija darbojies organizētajā noziedzībā, tomēr viņa notiesāšanas iemesls bija izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Sākotnēji viņš tika ieslodzīts salīdzinoši viegla režīma cietumā Filadelfijā, bet vēlāk sakarā ar regulāru cietuma vadības uzpirkšanu tika pārvests uz Alkatrazas cietumu Sanfrancisko, kur viņa mentālā un fiziskā veselība pasliktinājās no jaunībā iegūta sifilisa. No ieslodzījuma pirms termiņa tika atbrīvots 1939. gadā, bet viņa psihiskais stāvoklis vairs neatļāva turpināt iepriekšējās aktivitātes. Pēdējos mūža gadus Kapone pavadīja vecāku mājās Floridā un cieta no slimības izraisītām mentālām problēmām. 1947. gada 25. janvārī Kapone mira no sirds apstāšanās, kas sekoja pēc triekas.[4]