Gāzu uzbrukums Halabdžai
Gāzu uzbrukums Halabdžai | |||||
---|---|---|---|---|---|
Daļa no Kurdu genocīda un Operācijas "Zafar 7" ( Iranas–Irākas kara laikā) | |||||
Oriģināls bumbas korpuss, kas izmantots kā puķu pods pie Halabdžasas memoriālā pieminekļa 2011. gadā | |||||
| |||||
Karotāji | |||||
Irāka |
Irāna Kurdistānas patriotiskā savienība Kurdistānas demokrātiskā partija | ||||
Zaudējumi | |||||
3 200–5 000 nogalināti 7 000–10 000 ievainoti |
Gāzu uzbrukums Halabdžai ir Irākas bruņoto spēku uzbrukums kurdu apdzīvotajai Halabdžas pilsētai (аrāb. حلبجة, kurd. Helepçe) Irākas ziemeļaustrumos (netālu no robežas ar Irānu), pielietojot kaujas gāzes, 1988. gada 16.-17. martā, Irānas - Irākas kara laikā.
Kad 1988. gada 15. martā irāņu islāma revolūcijas sargi kopā ar kurdu partizāniem pešmerga ieņēma Halabdžas pilsētu, Sadams Huseins pavēlēja uzbrukt iebrucēju pozīcijām no gaisa, izmantojot kaujas gāzes. Aviācija bombardēja irāņu-kurdu pozīcijas pilsētā ar vēl 1. Pasaules karā bēdīgu slavu guvušo iprītu, tabunu, nervu paralītisko gāzi zarīnu un nacistu izgudroto, taču līdz tam tā arī neaprobēto kaujas gāzi VX. Bojā gāja arī vairāk nekā 3000 kurdu civiliedzīvotāju, kuri nepaspēja pamest pilsētu pirms kaujas sākšanās.
Irānas valdība nodrošināja žurnālistiem, fotoreportieriem un TV operatoriem helikopterus, ar kuriem tos nogādāja notikuma vietā, un to reportāžas un, galvenais, nofotogrāfētās Halabdžas līķu pilnās ielas, kuru pozas atgādināja Pompeju izrakumus, satricināja pasauli.
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Notikuma ietekmē tika pārskatīta, uzlabota un 1993. gadā Parīzē parakstīta Konvencija par ķīmiskajiem ieročiem, saskaņā ar kuru tagad aizliegts pielietot, uzglabāt, izgudrot, ražot, transportēt, tirgot un dāvināt šādu bruņojumu, bet esošos krājumus ir jāiznīcina.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halabja chemical attack |