1907. gads
(Pāradresēts no 1907)
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1907 MCMVII |
| Ab urbe condita | 2660 |
| Armēņu kalendārs | 1356 ԹՎ ՌՅԾԶ |
| Asīriešu kalendārs | 6657 |
| Bahāju kalendārs | 63—64 |
| Bengāliešu kalendārs | 1314 |
| Berberu kalendārs | 2857 |
| Budistu kalendārs | 2451 |
| Birmiešu kalendārs | 1269 |
| Bizantiešu kalendārs | 7415—7416 |
| Ķīniešu kalendārs | 丙午年 (Uguns zirgs) 4603 vai 4543 — līdz — 丁未年 (Uguns kaza) 4604 vai 4544 |
| Koptu kalendārs | 1623—1624 |
| Etiopu kalendārs | 1899—1900 |
| Ebreju kalendārs | 5667—5668 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1963—1964 |
| - Shaka Samvat | 1829—1830 |
| - Kali Juga | 5008—5009 |
| Holocēna kalendārs | 11907 |
| Igbo kalendārs | 907—908 |
| Irānas kalendārs | 1285—1286 |
| Islāma kalendārs | 1324—1325 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4240 |
1907. gads (MCMVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. janvāris — zemestrīce Kingstonā, Jamaikā, bojā gāja vairāk nekā 1000 cilvēku.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. februāris — Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts domes otrais sasaukums.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — dibināts Turcijas sporta klubs Stambulas "Fenerbahçe".
- 15.—16. marts — pirmās parlamenta vēlēšanas Somijā, pirmās vēlēšanas pasaulē ar deputātu kandidātēm sievietēm.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — Krievijas cars Nikolajs II atlaida Valsts domi uz aizdomu pamata par sociāldemokrātu deputātu gatavotu valsts apvērsumu; vienlaikus tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.
- 15. jūnijs — otrā Hāgas miera konference.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. jūnijs — Koreja kļuva par Japānas protektorātu.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. septembris — Jaunzēlande un Ņūfaundlenda kļuva par domīnijām.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. oktobris — izveidota Starptautiskā burāšanas federācija.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts domes trešais sasaukums.
- 27. novembris — oficiāli apstiprināts pašreizējais Kostarikas karogs.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. decembris — pēc Oskara II nāves par Zviedrijas karali kļuva viņa dēls Gustavs V.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- dibināta Ruandas galvaspilsēta Kigali.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. janvāris — Rejs Millands (Ray Milland), amerikāņu aktieris un kinorežisors (miris 1986. gadā)
- 12. janvāris — Sergejs Koroļovs (Сергей Королёв), PSRS raķešbūves inženieris (miris 1966. gadā)
- 23. janvāris — Hideki Jukava (Hideki Yukawa), japāņu fiziķis (miris 1981. gadā)
- 6. februāris — Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum), vācu zoologs (miris 2003. gadā)
- 13. marts
- Jānis Labsvīrs, latviešu tautsaimnieks, vēsturnieks (miris 2002. gadā)
- Mirča Eliade (Mircea Eliade), rumāņu reliģiju pētnieks, rakstnieks (miris 1986. gadā)
- 18. marts — Jakovs Džugašvili (Яков Джугашвили), Staļina dēls (miris 1943. gadā)
- 23. marts — Daniels Bovē (Daniel Bovet), Šveicē dzimis zinātnieks (miris 1992. gadā)
- 15. aprīlis — Nikolass Tinbergens (Nikolaas Tinbergen), Nīderlandes ornitologs, (miris 1988. gadā)
- 18. aprīlis
- Larss Ālforss (Lars Ahlfors), zviedru izcelsmes somu matemātiķis (miris 1996. gadā)
- Miklošs Roža (Miklós Rózsa), ungāru/amerikāņu komponists (miris 1995. gadā)
- 2. maijs — Alfreds Dziļums, latviešu rakstnieks (miris 1976. gadā)
- 12. maijs — Ketrina Hepbērna (Katharine Hepburn), amerikāņu aktrise (mirusi 2003. gadā)
- 21. maijs — Ādolfs Šilde, latviešu vēsturnieks (miris 1990. gadā)
- 22. maijs — Lorenss Olivjē (Laurence Olivier), angļu aktieris (miris 1989. gadā)
- 26. maijs — Džons Veins (John Wayne), amerikāņu aktieris (miris 1979. gadā)
- 27. maijs — Reičela Kārsone (Rachel Carson), ASV jūras bioloģe, rakstniece (mirusi 1964. gadā)
- 4. jūnijs — Rozalinda Rasela (Rosalind Russell), amerikāņu aktrise (mirusi 1976. gadā)
- 22. jūnijs — Eriks Ādamsons, rakstnieks, dzejnieks (miris 1946. gadā)
- 23. jūnijs — Džeimss Mīds (James Meade), angļu ekonomists (miris 1995. gadā)
- 25. jūnijs — Hanss Jensens (Hans Jensen), vācu fiziķis (miris 1973. gadā)
- 6. jūlijs — Frīda Kalo (Frida Kahlo), meksikāņu gleznotāja (mirusi 1954. gadā)
- 7. jūlijs — Roberts Hainlains (Robert Heinlein), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1988. gadā)
- 16. jūlijs — Bārbara Stenvika (Barbara Stanwyck), amerikāņu aktrise (mirusi 1990. gadā)
- 18. septembris — Edvins Makmilans (Edwin McMillan), ASV ķīmiķis (miris 1991. gadā)
- 2. oktobris — Aleksandrs Tods (Alexander Todd), skotu ķīmiķis (miris 1997. gadā)
- 9. oktobris — Žaks Tatī (Jacques Tati), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (miris 1982. gadā)
- 14. oktobris — Josifs Goldenbergs (Иосиф Гольденберг), padomju arhitekts (miris 1984. gadā)
- 9. novembris — Horsts Vesels (Horst Wessel), vācu nacistu ideologs, komponists (miris 1930. gadā)
- 14. novembris — Astrida Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu rakstniece (mirusi 2002. gadā)
- 15. novembris — Klauss fon Štaufenbergs (Claus von Stauffenberg), vācu virsnieks (miris 1944. gadā)
- 16. novembris — Bērdžess Meredits (Burgess Meredith), amerikāņu aktieris (miris 1997. gadā)
- 20. novembris — Anrī Žoržs Kluzo (Henri-Georges Clouzot), franču kinorežisors (miris 1977. gadā)
- 6. decembris — Džovanni Ferrāri (Giovanni Ferrari), itāļu futbolists un treneris (miris 1982. gadā)
- 22. decembris — Pegija Eškrofta (Peggy Ashcroft), angļu aktrise (mirusi 1991. gadā)
- 23. decembris — Abrahams Šterns (אברהם שטרן, Avraham Stern), ebreju nelegālās kaujas organizācijas Lehi dibinātājs un vadītājs (miris 1942. gadā)
- 28. decembris — Ērihs Mīlke (Erich Mielke), VDR valsts darbinieks (miris 2000. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris — Dmitrijs Mendeļejevs (Дмитрий Иванович Менделеев), krievu ķīmiķis (dzimis 1834.)
- 16. februāris — Džozue Karduci (Giosuè Carducci), itāļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1835.)
- 20. februāris — Anrī Muasāns (Henri Moissan), franču ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1852.)
- 11. marts — Žans Kazimirs-Perjē (Jean Casimir-Perier), Francijas prezidents (dzimis 1847.)
- 18. marts — Marselēns Bertlo (Marcellin Berthelot), franču ķīmiķis (dzimis 1827.)
- 25. marts — Ernests fon Bergmanis (Ernst Gustav Benjamin von Bergmann), vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors (dzimis 1836.)
- 13. jūlijs — Henriks Sillems (Henrik Sillem), nīderlandiešu jurists, alpīnists un sporta šāvējs (dzimis 1866. gadā)
- 4. septembris — Edvards Grīgs (Edvard Grieg), norvēģu komponists (dzimis 1843.)
- 6. septembris — Silī Pridoms (Sully Prudhomme), franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1829.)
- 8. septembris — Alfrēds Žarī (Alfred Jarry), franču rakstnieks, dramaturgs (dzimis 1873.)
- 15. septembris — Fricis Brīvzemnieks, latviešu dzejnieks, tulkotājs, folklorists (dzimis 1846.)
- 28. novembris — Staņislavs Vispjaņskis (Stanisław Wyspiański), poļu mākslinieks (dzimis 1869.)
- 8. decembris — Oskars II (Oscar II), Zviedrijas un Norvēģijas karalis (dzimis 1829.)
- 17. decembris — Viljams Tomsons (William Thomson, 1st Baron Kelvin), britu fizķis (dzimis 1824.)
- 23. decembris — Pjērs Žansēns (Pierre Janssen), franču astronoms (dzimis 1824.)